sākums sirds Publikācijas ārsti prezentācijas

 

 

Sirds patoloģijas bērniem

Datums: 08.07.11

Autori¹: Aris Lācis, Ingūna Lubaua, Inga Lāce.

 

  Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz 20.gadsmita vidum bija „tabu” tēma- sirds patoloģijas nebija iespējas savlaicīgi diagnosticēt jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tādēļ daudzi pacienti gāja bojā nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laika periodā bērnu kardiologa specialitāte mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deliģētas reimokardiologiem, jo pastāvēja reimatisma „ziedu laiki” apvienojot kā iegūtas tā iedzimtas sirdskaites kopā ar sistēmiskām saslimšanām.

Pasaulē pirmā veiksmīgā visvienkāršākā operācija- atvērta arteriālā vada slēgšana tika veikta tikai 1938.gadā Bostonā, pirmās veiksmīgās operācijas mākslīgajā asinsritē 70 gadu beigās. Attīstoties un pilnveidojoties diagnostikas iespējām ( invazīvā intrakardiālā izmeklēšana, angiogrāfija ,ehokardiogrāfija, elektrokardiogrāfija, kompjūtertomogrāgija, magnētiskā rezonanse) mūsdienās kļuva iespējams optimāli verificēt un plānot ārstēšanu ikvienai sirds patoloģijai bērniem. Diemžēl joprojām eksistē atsevišķu medicīnas pārstāvju neticība labam ārstēšanas rezultātam un lietderībai bērniem ar sirds patoloģijām.

Lielākā pacientu grupa, kuru diagnosticē un ārstē bērnu kardiologs ir bērni  ar iedzimtām un iegūtām strukturālām sirds patoloģijām, kā arī sirds ritma traucējumiem. Otra lielākā pacientu grupa ir grūtnieces, kurām veic augļa ehokardiogrāfiju, lai jau pirms bērniņa dzimšanas konstatētu sirdskaites esamību un varētu plānot savlaicīgu konservatīvu vai ķirurģisku ārstēšanu.

Auglim sirds struktūru attīstība aizsākas 12. dienā un intensīvi turpinās līdz 55. dienai, kad sirdij ir izveidotas četras kameras, starpsienas, maģistrālie asinsvadi, vēnas un vārstuļi.

Iedzimta sirdskaite izveidojas embrioģenēzes traucējumu dēļ un tā ir biežākā no attīstības anomālijām. Pēc dažādu pētījumu datiem to sastop 6/1000 līdz 20 / 1000 dzīvi dzimušiem bērniem(1,2).Iedzimta sirdskaite ir nāves iemesls zīdaiņu vecumā 10% bērnu ar izolētu sirds patoloģiju un pat līdz 50% bērnu ar multiplām attīstības anomālijām (3). Klīniskā praksē pastāv iedzimtu sirdskaišu dalījums: 1) atkarībā no skābekļa piesātinājuma asinīs: cianotiska( zilā tipa ) vai acianotiska ( bālā tipa) sirdskaite; 2) atkarībā no izmaiņām plaušu asinsritē: pastiprināta, samazināta, neizmainīta asinsrite plaušās, 3) atkarībā no arteriālā vada funkcijas nozīmes: arteriāla vada atkarīgā, arteriālā vada neatkarīgā sirdskaite. Tomēr agrīnā vecumā neizmantojot ehokardiogrāfiju diagnosticēt sirdskaiti ir apgrūtinoši. Pastāv paradokss- klīniski ļoti maznozīmīgas sirds patoloģijas, piemēram, neliels muskulārs ventrikulu starpsienas defekts vai neizteikta plaušu artērijas stumbra vārstuļa stenoze ir viegli diagnosticējama jaundzimušā rutīnas apskatē izklausāmā sirds trokšņa dēļ, taču  hemodinamiski smagi noritošu sirdskaišu gadījumā raksturīgi klīniskie simptomi var nebūt pirmajās dzīves dienās, taču kritisks stāvoklis strauji attīstas slēdzoties arteriālam vadam. Piemēram, maģistrālo asinsvadu transpozīcija ar intaktu ventrikulu starpsienu, kritiska aortas koarktācija. Mūsdienās, pastāvot agrīnai izrakstīšanai no dzemdību iestādēm, arteriāla vada atkarīgo sirdskaišu pacientiem pēkšņa stāvokļa pasliktināšanās var attīstīties mājas apstākļos, kur sniegt adekvātu un ātru palīdzību nav iespējams, tai pat laikā savlaicīgumam nenoliedzami ir vadošā loma hipoksēmijas un metabolas acidozes attīstībai. Arteriālā vada atkarīgo sirdskaišu gadījumā ļoti būtiska loma ir antenatālai diagnostikai, kas ļauj savlaicīgi plānot dzemdības dzemdību nodaļā, kurā ir pieejams Prostaglandīns E 1 ( neļauj slēgties arteriālam vadam), augsti kvalificēts personāls (nabas vēnas un artērijas kateterizācija, intubācija, reanimācijas pasākumi), teritoriāli atrodas tuvu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, lai īsā laikā nodrošinātu pacienta transportēšanu, jo šādu patoloģiju gadījumos nereti invazīvas manipulācijas vai ķirurģiska korekcija būs nepieciešama agrīnā vecumā. Diagnosticējot patoloģiju antenatāli, ģimene psiholoģiski ir sagatavota un informēta par iespējamo slimības norisi un prognozi. Latvijā bērnu kardiologs, Dr.med. Vita Zīdere antenatālu sirdskaišu diagnostiku uzsāka 1997.gadā (4). Augļa ehokardiogrāfiju optimāli veikt ir laikā starp 18 un 22 gestācijas nedēļām. Nereti sirds anomālijas var konstatēt jau no 11- 14 gestācijas nedēļām, īpaši ja palielināta( > 3,5 mm) kakla kroka šajā laikā (5,6). Izmeklējumu var veikt arī pēc 22 gestācijas nedēļas līdz bērna dzimšanas brīdim, taču konstatējot sirds patoloģiju līdz 22 gestācijas nedēļai ir iespējams precizēt iespējamo saistību ar hromosomālu patoloģiju- nosakot augļa kariotipu( 4, 7).

Indikācijas, kad grūtniece jānosūta veikt augļa ehokardiogrāfiju skatīt 1.tabulā.

 

Tabula Nr.1: Indikācijas, kad grūtnieci jānosūta uz augļa ehokardiogrāfiju :

Indikācijas saistītas ar mātes anamnēzes datiem :

Cukura diabēts; Lupus antivielas ; Rēzus antivielas; Fenilketonūrija

Iedzimta sirdskaite mātei ( atsevišķos gadījumos grūtniecība var būt  bīstama sievietei ar iedzimtu  sirdskaiti piem. smaga aortas stenoze, pulmonāla hipertensija)

Alkoholisms

Vīrusi  I grūtniecības trimestrī  (Rubella, Parvo, Echo)

Lieto teratogēnus medikamentus (Amphetamine, Lithium, Valproate, Thalidomine, Orfarin,Carbamazepine)

Mātes vecums > 35gadi (paaugstina risku ģenētiskai pataloģijai auglim un arī iedzimtai sirdskaitei) .

Iepriekšējam bērnam vai auglim VCC ( ja iepriekšējam bērnam ir iedzimta sirdskaite, tad nākošajam  risks ~2-4%; ja iepriekšējiem diviem bērniem ir iedzimta sirdskaite, tad risks ~ 10%)

Kādam no I pakāpes radiniekiem iedzimta sirdskaite

Viena-gēna traucējumi vecākiem (Noonan, Marfāna, Holta - Orama, DiDžordža, Neirofibromatozes sindromi )

Indikācijas saistītas ar augli :

Aizdomas par sirds patoloģiju

Augļa hydrops, daudz augļūdeņi, maz augļūdeņi

Sirds ritma traucējumi: bradikardija ( < 100x’), tahikardija ( > 170x’), ekstrasistolija

Izmainīts kariotips

Kakla krokas tūska (> 3.5mm 11-13 gr.ned.)

Ekstrakardiālas anomālijas, kuras visbiežāk kombinējas ar VCC: omfalocēle, diafragmas trūce, duodēna atrēzija, viena nabas artērija, traheo-ezofageāla fistula. 

 

Eksistē sirds patoloģijas bērniem, par kurām nevar spriest augļa ehokardiogrāfijas laikā, šeit jāmin atvērts arteriāls vads, funkcionējoša ovālā atvere- kuri vienmēr vizualizējami izmeklējuma laikā, taču pēc dzimšanas jāslēdzas pirmajās diennaktīs arteriālam vadam un pirmā dzīves gada laikā ovālai atverei jāslēdzas.

Savukārt miokarda bojājumi, ritma traucējumi, sirds audzēji var attīstīties jebkurā vecumā, neskatoties uz normālu sirds anatomiju un funkciju agrīnā vecumā. Kad jādomā par iespējamu sirds patoloģiju, kuru situāciju un klīnisko simptomu gadījumā jāgriežas pie bērnu kardiologa? Indikācijas bērnu kardiologa konsultācijai  atspoguļotas 2. tabulā.

Ikviena pacienta aprūpē svarīga loma ir detalizētas anamnēzes savākšana par pārmantotu slimību esamību ciltskokā, piemēram, 22. hromosomas mikrodelēcija, Marfāna sindroms, garais QT sindroms, Mukopolisaharidoze u.c. Infekcijas, teratogēnu medikamentu, alkohola lietošana, īpaši pirmajā trimestrī, var būt par iemeslu sirds patoloģijas attīstībai. Priekšlaikus dzimušiem bērniem biežāk ir kavēta arteriālā vada slēgšanās, īpaši dzimušiem pirms 34. gestācijas nedēļas. Mazs dzimšanas svars gestācijai var liecināt par intrauterīnu infekciju vai teratogēnu faktoru ietekmi. Nepieciešams mērķtiecīgi jautāt par kardiovaskulārās mazspējas simptomu un sūdzību parādīšanos laiku un saistību ar fizisku slodzi. Zīdaiņa vecumā fiziska slodze ir raudāšana, zīšana.

Raksturīgākie simptomi bērniem ar kardiovaskulāru mazspēju ir pazemināta apetīte, lēna ķermeņa masas dinamika, pastiprināta svīšana. Cianotiskiem pacientiem traucēta gan augšana, gan ķermeņa masas dinamika, taču pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem šuntiem no kreisās uz labo pusi ir kavēta ķermeņa masas dinamika ar saglabātu adekvātu lineāro augšanu. Kompensatori samazinātai sirds izsviedei tiek aktivēta simpātiskās nervu sistēma, kas izraisa pastiprinātu svīšanu.Paātrināta elpošana un aizdusa raksturīgi bērniem ar arteriālu vai venozu sastrēgumu plaušās, kas pastiprinās barošanas laikā. Klepus, astmai līdzīgi simptomi naktī ir agrīni kardiovaskulāras mazspējas simptomi pacientiem ar pastiprinātu asinsriti plaušās. Pastāvot pastiprinātai asinsritei plaušās ir predispozīcija apakšējo elpceļu infekcijām, attīstās hepatomegālija, sakarā ar paaugstinātu spiedienu sirds labā pusē. Ikviena pacienta objektīvā izmeklēšanā ir nepieciešams novērtēt perifēro pulsu, vājš vai netaustāms perifērais pulss ir ļoti precīzs simptoms aortas koarktācijas gadījumā. Jaundzimušo vecumā var liecināt par kardiogēna šoka draudiem – raksturīgi kreisās sirds hipoplāzijas sindromam, Aortas koarktācijai- var nebūt troksnis!!!!, kritiskai Aortas stenozei. Augsta varbūtība Ao koarktācijai jebkurā vecumā- diagnozes precizēšanai rekomendējama arteriāla asinsspiediena novērtēšana uz visām ekstremitātēm (8).

Cianoze ir nopietns simptoms, kas var liecināt par zilā tipa sirdskaiti. Nepieciešams atdiferencēt centrālu no perifēras cianozes: cianotiska mutes gļotāda, mēle liecinās par centrālu cianozi un skābekļa saturācija būs zemāka par 85%. Jaundzimušo vecumā, lai atdiferencētu  zilā tipa sirdskaiti no plaušu slimībām vai metabolām slimībām, jāveic hiperoksijas tests –nosaka skābekļa piesātinājumu arteriālās asinīs, 10 minūtes elpina ar 100% skābekli, ja skābekļa piesātinājums nepaaugstinās vairāk par 20 mmHg kā izejas dati, liecina par augstu varbūtību  arteriālā vada atkarīgai sirdskaitei, kādēļ ir nepieciešama neatliekama rīcība – Prostaglandīna E1 terapijas uzsākšana.

Sirds toņu auskultācija, ritma un trokšņu izvērtēšana ir neatņemama sastāvdaļa ikviena pacienta izmeklēšana. Organiska trokšņa izcelsme ir asins plūsmas turbulence vārstuļu stenozes, regurgitācijas dēļ vai pastāvot šuntam starp atšķirīgu spiedienu dobumiem. Ne vienmēr neizmainīta auskultācija liecina par anatomiski veselu sirdi,  piemēram, maģistrālo asinsvadu transpozīcijas ar intaktu ventrikulu starpsienu gadījumā ir neizmainīta auskultācija, nav raksturīga trokšņa, taču vispārējais  stāvoklis strauji pasliktinās tūlīt pēc dzimšanas. Turpretī aptuveni 80% bērnu ar anatomiski veselu sirdi ir izklausāms funkcionāls troksnis uz sirds, pie kam troksnis  parādas pie augstas ķermeņa temperatūras bet pēc laika izzūd.

Sirds frekvence jāvērtē atbilstoši bērna vecumam un vispārējam stāvoklim. Bradikardija / I-III pakāpes atrioventrikulāra blokāde var kombinēties ar iedzimtu koriģētu maģistrālo asinsvadu transpozīciju, mātes Lupus antivielām. WPW sindroms kombinējas ar Ebšteina anomāliju, Trikuspidālā vārstuļa atrēziju. Ekstrasistolija varbūt ka kardīta izpausme. Ģenētiski pārmantotas patoloģijas- garā QT sindroma dēļ var attīstīties ventrikulāra aritmija, sinkopes un būt iemesls pēkšņai nāvei.

Sinkopes un arī pēkšņas nāves iemesls pie fiziskas slodzes var būt hipertrofiskā kardiomiopātija, kas ilgstoši var noritēt bez subjektīvām sūdzībām un raksturīgas auskultatīvās atradnes. Sirds ritma traucējumu gadījumā „zelta standarts” ir elektrokardiogrammas pieraksts, taču absolūti nepieciešams ehokardiogrāfiski izvērtēt arī sirds anatomiskās struktūras. 

Ikvienam pacientam ar jebkuru citu orgānu attīstības anomālijām ir jāizslēdz sirds patoloģija. Augsta korelācija ar sirds patoloģiju ir Alagille sindromam 85%; CHARGE asociācijai 65%; 21.hromosomas trisomijai 50%; 18.hromosomas trisomijai 90%;13.hromosomas trisomijai 80%, Tuberozai sklerozei, garajam QT sindromam u.c.

Ikvienam bērnam pēc 3 gadu vecuma ir nepieciešams reizi gadā mērīt arteriālo asinsspiedienu. Izvērtēšanai nepieciešams izmantot procentīļu tabulas atbilstoši dzimumam, ķermeņa masas indeksam. Arteriāla hipertensija vērtējama kā nozīmīga ja arteriālais  asinsspiediens > 95 procentīlēm. Nekavējoši izmeklējumi jāveic ja  5 gados  ≥  110/70 mmHg, 5-10 gados     ≥   120/80 mmHg, 10-15 gados   ≥    130/80 mmHg.

Paaugstināta asinsspiediena gadījumā nepieciešams to mērīt uz visām 4 ekstremitātēm,

Ieviešot mērījumu dienasgrāmatu. Nav ieteicams uzsākt spiedienu mazinošus līdzekļus pirms nav izslēgtas tādas patoloģijas kā Ao koarktācija, Ao stenoze, Hipertrofiskā kardiomiopātija ( 10).

Septiskiem pacientiem jāizvērtē endokardīta, perikardīta attīstība.

Pacientiem, kuru ārstēšanā tiek izmantoti kardiotoksiski medikamenti ( Ciklofosfamīds, Doksarubicīns) attīstas samazināta sistoliskā funkcija un izraisa dilatācijas kardiomiopātiju, klīniski norit ar izteiktu kardiovaskulāru mazspēju ( 8;9).

 

Tabula Nr.2: Indikācijas bērnu kardiologa konsultācijai.

Anamnēze:

Nelabvēlīga ģimenes anamnēze

Nelabvēlīga grūtniecības norise

Priekšlaicīgas dzemdības

Sūdzības ( bieži elpceļu  slimības, sāpes, slodzes tolerance, troksnis, cianoze, sinkope, slikta ķermeņa  masas dinamika, mazs augums, svīšana)

Kardiovaskulāras mazspējas simptomi:

Pazemināta apetīte, lēna ķ. masas dinamika, pastiprināta svīšana     

Vājš / netaustāms perifērais pulss.                                        

Kardiomegālija

Tahikardija , galopa ritms  

Tachypnoe, dyspnoe, trokšņi  plaušās, respirators distress, astmai līdzīgi simptomi

Hepatomegālija

Centrāla cianoze / akrocianoze

Troksnis uz sirds

Disembrioģenētiskas stigmas 

Arteriāla hipertensija

Pēkšņa nāve, VCC ģimenē

Sirds ritma traucējumi

Slodzes inducētas sāpes krūškurvī, sinkope

Sepse

Kardiotoksiski medikamenti

 

Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā, pateicoties jaunākajām un modernākajām tehnoloģijām operācijas un intensīvās terapijas nodaļās, uzkrātai ķirurģiskai pieredzei, iespējams veikt arvien sarežģītākas sirdskaišu ķirurģiskas korekcijas: maģistrālo asinsvadu transpozīcijas korekcija „SWITCH” operācija, univentrikulāru sirdskaišu korekcija- Fontan operācija, Aortas vārstuļa patoloģija –Ross operācija, maģistrālo asinsvadu dubultas atiešanas gadījumā no labā ventrikula- Rastelli operācija.

Kopš 2008. gada ir pieejama invazīvās kardioloģijas laboratorija, kur iespējams diagnostiskos nolūkos veikt sirds katetrizāciju nosakot spiedienus, skābekļa piesātinājumu sirds kamerās; mazinvazīvi, izmantojot invazīvās slēdzējierīces, veikt ātriju un ventrikulu starpsienas defektu, funkcionējoša arteriāla vada slēgšanu, likvidēt aortas un plaušu artērijas stumbra vārstuļu stenozes jau agrīnā bērnu vecumā. Pacientiem ar nopietniem sirds ritma traucējumiem ( pilna atrioventrikulāra blokāde, garais QT sindroms, pauzes) iespējams implantēt elektrokardiostimulātoru  transvazāli, kā arī veicot telemetrisku tā uzraudzību. Kopš 2009. gada izpilda hibrīdoperācijas –smagu komplicētu sirdskaišu korekcijas laikā vienlaikus izmantojot kā tradicionālās kardioķirurģiskās tā invazīvās  kardioloģijas metodes.

Pēdējos gados ļoti plaši tiek veikts sabiedrības izglītojošais darbs par koronārās slimības riska faktoriem, profilaksi un ārstēšanu pieaugušiem, daudzās TV un radio kampaņas, informācijas bukleti un akcijas ir vērtējamas ļoti pozitīvi, jo koronāro artēriju slimība ir biežākais nāves iemesls pieaugušo vecumā pasaulē un Latvijā. No  bērnu kardiologu  viedokļa, tas vērtējams kā ļoti detalizēta informācija  pieaugušajiem par jau esošo slimību, slimības profilakses iespējas ir niecīgas, jo slimības inkubācijas un preklīniskais periods norit jau bērnībā. Tas ir tikai mīts, ka ateroskleroze ir vecuma slimība. Smēķēšana, arteriāla hipertensija, aptaukošanās, mazkustīgums, vielmaiņas traucējumi bērnībā, hiperholesterinēmija, homocisteinēmija un hiperinsulinēmija var būtiski veicināt sirds asinsvadu saslimšanas attīstību pieaugušo vecumā. Riska grupas atpazīšana bērnībā un pusaudžu vecumā ir pirmais solis koronārās sirds slimības profilaksei. Primāra profilakse un izmeklēšana riska faktoriem ir efektīvāka bērnībā. Rūpīga un precīza ģimenes anamnēzes izpēte, uz ģimenes atbalstu orientēta konsultācija par riska faktoru mazināšanu un izskaušanu ir iekļaujama ikviena ģimenes ārsta, skolas ārsta  vai pediatra vizītes laikā.

Izglītojošais darbs ģimenē par riska faktoriem jāveic tūlīt pēc piedzimšanas, jāizveido augšanas līkne, jāsniedz padomi veselīgam uzturam, rekomendēt krūts barošanu, uzturā govs pienu ieviest tikai pēc 1 g vecuma. Nepieciešams veikt arteriālā spiediena mērīšanu pacientiem sākot no 3 gadu vecuma, veikt regulārās fiziskās aktivitātes, informēt par smēķēšanas kaitīgumu un noteikt holesterīnu pacientiem pēc 10 gadu vecuma. Konstatējot riska grupu nepieciešams veikt aptauju un secīgi to izanalizēt pieņemšanā pie bērnu kardiologa, lai optimāli izstrādātu novērošanas un ārstēšanas plānu. Agrīna riska faktoru atpazīšana un to kontrole varētu samazināt koronārās slimības attīstību vēlākā vecumā, kā arī savlaicīga ārstēšana mazinātu slimības izpausmes. Rekomendējamais uzraudzības plāns skatīt tabulu nr.3

Nobeigumā vēlētos citēt mūsu skolotāja Prof. Ilmāra Lazovska citātu no uzstāšānās 1. Pasaules latviešu ārstu kongresā, neskatoties, ka pagājuši vairāk kā 20 gadi, joprojām sacīto varam attiecināt uz mūsdienām ”.... Varbūt patiesi ir pienācis laiks, kad mums būs jāapmaina vietām privilēģijas, un tām šķirām, kam patiesībā visus gadus privilēģijas piederējušas –partijas un valdības augstajām aprindām, birokrātiskā aparāta virsotnei- būs šīs privilēģijas jāatdod visai sabiedrībai. Bērni nevis jāpārvērš par ‘’priviliģētu šķiru’’, bet tiem jādod viss, kas vajadzīgs viņu fiziskai labklājībai un normālai attīstībai, viņu dvēseles saudzēšanai un kopšanai, garīguma pilnveidošanai. Tikai tad ja tas notiks pilnā mērā, mēs varēsim cerēt, ka tauta bez privilēģijām būs fiziski stipra, ar gaišu dvēseli un bagātu garu”.

Ikvienam, kurš vēlas uzzināt papildus informāciju saistītu ar bērnu kardioloģijas tēmām  aicinām apskatīt citus rakstus mūsu mājas lapā www.bernukardiologija.lv .

 

Tabula Nr.3:  Uzraudzības plāns koronārās sirds slimības profilaksei bērniem.

Vecums

                                 Rekomendācijas

Piedzimstot

- informēt vecākus par riska faktoriem ( smēķēšana, narkotikas)

- izvērtēt ģimenes anamnēzi

- izveidot augšanas līkni

0-2 gadi

- izvērtēt augšanas līkni

- padomi veselīgam uzturam ( ierobežot sāli)

 - rekomendēt krūts barošanu, uzturā govs pienu tikai pēc 1 g vec.

2-6 gadi

- augšanas līknes novērtējums

 - padomi pilnvērtīga uztura izveidei

 - asins spiediena mērīšana no 3 g.

 - rotaļas, fiziskas nodarbes dienas režīmā

 - ģimenes holesterinēmijas gadījumā- noteikt holesterīnu, diētā zema tauku  

    satura pienu

6-10 gadi

 - augšanas un asins spiediena kartes novērtējums

  - Padomi uzturā

  - Informēt par smēķēšanas kaitīgumu

  - Regulāras fiziskās aktivitātes

> 10 gadi

 - Augšanas un asins spiediena kartes novērtējums

 - Padomi uzturā

 - Informēt par smēķēšanas kaitīgumu

 - Regulāras fiziskās aktivitātes

 - Noteikt holesterīna līmeni

 

¹Par raksta autoriem:

Aris Lācis - Profesors, Habilitēts medicīnas zinātņu doktors. Sirds ķirurgs. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs

Ingūna Lubaua - RSU Pediatrijas katedras docente, medicīnas zinātņu doktore; Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas bērnu kardiologs.

Inga Lāce - Medicīnas zinātņu doktore; Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas bērnu kardiologs.

 

 Atsauces:

1. Hoffman J, Kaplan s. Prevalence of congenital heart disease
   Am Heart J, 2002;147:  425-439.

2.Meberg A, Otterstad JE, Froland G, Lindberg H, Sorland SJ. Outcome of congenital   

   heart defects –a population –based study. Acta Peadiatr 2000;89: 1344-1351.

3. Au- Harb M, Hey E, Wren C. Death in infancy from unrecognised congenital heart

   disease. Arch Dis Child 1994; 71: 3-7.

4. Zīdere V. Rekomendācijas augļa sirds ultrasonogrāfiskajai izmeklēšanai. 2003. ISBN 9984-19-402-7.

 

5.Huggon IC, GhiT, Cook AC, Zosmer N, Allan LD, Nicolaides KH. Fetal cardiac abnormalities identified prior to 14 weeks gestation. Ultrasound Obstet Gynecol 2002; 20: 22-29.

 

6.Carvalho JS. Fetal heart scanning in the first trimester,. Prenat Diagn 2004; 24: 1060-1067

 

7.Lee W, Carvalho JS, Chaoui R, Copel J, Hecher K, Paladini D. Cardiac screening examination of the fetus: guidelines for performing the ‘basic’ and ‘extended basic’ cardiac scan. Ultrasound Obstet Gynecol 2006;27: 107-113.

 

8.Braunwald E, Zipes DP, Libby P, Perloff JK. Heart disease, 6 th 2001; 45-81

 

9. Park M.K. Pediatric cardiology for practitioners 5th edition 2008; 3-39.

10. Moss and Adams “ Heart Disease in infants, children, and adolescents including the fetus and young adult” 2008;  1524 lpp.

11. I. Lazovskis. „ Par bērniem” Latvijas Ārsts 2; 1989. 7-12 lpp.

 

ATPAKAĻ

 

 

   

Sākums Sirds  Publikācijas  Ārsti  | Forums | Reklāma
© 2010 www.BernuKardiologija.lv. Designed by UrbanPicture.lv
Kontakti: Kardiologs.lv@gmail.com

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā rakstiska saskaņošana ar BērnuKardioloģija.lv un autoriem ir obligāta.